LU konference
14. maijā pie LU HZF maģistra līmeņa studiju programmas “Anglistika” otrā kursa studentēm lekcijas “Audiovizuālā tulkošana” ietvaros viesojās filoloģijas un tulkošanas maģistre Madara Stāde, kas prezentēja savu topošo pēcdoktorantūras pētījumu “Videospēļu lokalizēšana”. Šī vieslekcija sniedza ieskatu Latvijā maz pētītā tulkošanas nišā, atklājot videospēļu satura lokalizācijas specifiku un izaicinājumus. Tā kā videospēles pieder pie audiovizuālajiem materiāliem, tekstam vienmēr jāsakrīt ar ekrānā redzamo: tomēr ne vienmēr to panākt ir tik vienkārši, kā sākotnēji varētu likties.
Apakšprogrammas “Tulkošana” studente Annija Freiberga uzsver, ka Madaras Stādes prezentācija kopumā devusi iespēju paskatīties uz šo nozari no jauna skatu punkta: “Madara Stāde parādīja, ka video spēles ir kas vairāk par šaudīšanos. Lai gan man, tāpat kā daudziem, pirmā asociāja ir negatīva – ka tas nekādā veidā nebagātina, bet drīzāk notrulina – Stāde ar video spēļu piemēriem un apskatiem gāza daudzus stereotipus, atklāja pārsteidzošus faktus un pat iezīmēja perspektīvu karjeru šajā industrijā.” Saskaņā ar datiem tā ir $2.7 miljonus vērta, t.i. pārspēj mūzikas un kino industrijas abas kopā.
Tiek lēsts, ka 3.7 miljardi cilvēku visā pasaulē spēlē videospēles – kas ir teju puse no visas pasaules iedzīvotājiem. Tas apliecina, ka videospēles formāts ir aktuāls un liela daļa iepazinusi narratīvus jeb stāstus tieši šajā, mūsdienīgajā formātā. Videospēle apvieno gan kino skatīšanās, gan grāmatas lasīšanas pieredzi. Bieži vien videospēlēs, tāpat kā filmās, aktieri ierunā tekstu, turklāt tiek rakstīti scenāriji. Kā izrādās, vienas video spēles tulkošana var būt pat krietni apjomīgāka un laikietilpīgāka par romāna tulkošanu. Piemēram, “Kingdom Come Deliverance” ir 2,2 miljoni vārdu, kas ir līdzvērtīgi teju desmit bieziem romāniem.
Saskaņā ar Statista datiem, ik gadu tiek izdotas aptuveni 11 000 jaunas videospēles, kopējais spēles laiks vienai spēlei sasniedz 50-100 stundas, scenāriji kļūst arvien apjomīgāki (pat miljons un vairāk vārdu) un turklāt pieaug arī prasība pēc lokalizācijas. Arī Latvijā tiek radītas videospēles, tomēr pie mums jau no pirmajām videospēlēm iegājusies tradīcija tās veidot nevis valsts valodā, bet gan angliski. Piemēram, latviešu radītā “Wreck Wild” ieguvusi vispasaules atzinību, tomēr pie mums – gandrīz neviens šo spēli nezina. Un lai gan tā lokalizēta vairākās citās valodās, latviski tulkojuma nav.
Prognozējams, ka nākotnē interese par videospēlēm turpinās pieaugt. Tas nozīmē, ka arī Latvijā spēlētāju kļūs vairāk. Ja vēlamies sargāt un kopt mūsu valodu, svarīgi, lai šīs spēles būtu pieejamas latviešu valodā – gluži tāpat kā pieejama literatūras klasika un jaunie ārzemju autoru darbi; turklāt peļņa ne vienmēr ir galvenā veiksmes mēraukla – svarīgi uzturēt valodu dzīvu. Vieslekciju Madara Stāde noslēdz uz šīs mazliet sērīgās nots, liekot aizdomāties par to, ko tulkojuma neesamība latviešu valodā videospēlēs nozīmē pašai valodai. Kā secina studente A. Freiberga: “Tā kā Latvijā ir salīdzinoši mazs spēlētāju tirgus, tulkojums spēļu ražotājiem finansiāli neatmaksājas. Tomēr, ja video spēļu spēlētāju skaits pasaulē mērāms miljardos, arī mūsu valodai jābūt pārstāvētai. Ja vēlamies, lai jaunieši runā latviski, viņiem aktuālajam saturam jābūt pieejamam valsts valodā – pat ja šīs spēles pie mums spēlē vien daži simti vai tūkstoši jauniešu.”
Profesore Gunta Ločmele Madaras Stādes vieslekciju, tās atstāto iespaidu un raisītās pārdomas raksturo šādi: “Bija iedvesmojoši dzirdēt aizrautīgu stāstu par jomu, kas pasaulē strauji attīstās. Turklāt tajā ir arī starptautiski augstu vērtēts Latvijas videospēļu devums, kas ir pat zīmīgs, jo arī Latvijas lielākos panākumus guvusī Ginta Zilbaloža oskarotā multfilma “Straume” ir tapusi, izmantojot videospēļu animācijas radīšanas tehnoloģiju, rīku, kuru dēvē par Blenderi (“Blender”). Lai latviešu valoda būtu pārstāvēta šajā jomā, ir svarīga tulkotāju piesaiste. Būtu pat noderīgi ieviest kursu, kurā tulkotāji iegūtu videospēļu tulkošanas prasmes.”